Cokols un pagrabs ir ēkas daļa, kas bieži paliek ārpus uzmanības, kamēr nav redzamas sekas: aukstas grīdas pirmajā stāvā, mitri stūri, drūpošs apmetums ap mājas apakšu. Pat labi nosiltināta fasāde zaudē daļu efekta, ja siltinājums beidzas virs zemes un pamatu zonā paliek „aukstuma josla”. Šajā lapā skaidrojam, kā siltina cokolu, pamatus un pagraba griestus, kādus materiālus izmanto un cik tas orientējoši maksā. Aprēķinu savai ēkai iegūsiet kalkulatorā: daudzdzīvokļu mājai — renovācijas kalkulators, privātmājai — privātmāju kalkulators.
Kāpēc cokols un pagrabs ir svarīgi
Vietā, kur siena savienojas ar pamatiem un pirmā stāva pārsegumu, veidojas viens no nozīmīgākajiem termiskajiem tiltiem. Ja fasādes siltinājums beidzas pie zemes, aukstums pa pamatu un cokola betonu „ieplūst” grīdas līmenī — tur iekšpusē rodas auksta josla, uz kuras kondensējas mitrums un aug pelējums.
Otrs zudumu ceļš ir pārsegums virs neapkurināma pagraba. Daudzdzīvokļu mājās tas nozīmē vēsas grīdas pirmā stāva dzīvokļos, privātmājās — aukstu grīdu virs pagraba vai pagrīdes. Abi darbi atsevišķi nedod tik lielu ietaupījumu kā fasāde vai jumts, taču tie noslēdz siltināto „čaulu” un uzlabo komfortu.
Cokola siltināšanas mezgls
Tipisks risinājums ir fasādes siltinājuma turpinājums uz leju ar mitrumizturīgu materiālu:
- Ap māju atrok grunti līdz noteiktam dziļumam (bieži vismaz 0,5 m vai līdz pamatu pēdai, ja siltina arī pamatus).
- Notīra un izlīdzina pamatus, uzklāj hidroizolāciju.
- Pielīmē XPS vai perimetra EPS plātnes, kas nonāk zem zemes līmeņa un paceļas virs tā līdz fasādes siltinājumam.
- Virszemes daļu pārklāj ar armējošo slāni un triecienizturīgu cokola apmetumu (bieži mozaīkas tipa) vai apdares plāksnēm.
- Zemes daļu aizsargā ar izciļņu (drenāžas) membrānu, atpakaļ aizber un ierīko nogāzi vai bruģi prom no mājas.
Būtiski: savienojums ar fasādes siltinājumu bez spraugām, starta profila vai pārejas risinājums un ūdens novadīšana no palodzēm un notekām prom no cokola.
Materiāli: XPS un EPS
Ekstrudētais putupolistirols (XPS) ir standarta izvēle zemes kontaktam: tas uzsūc ļoti maz ūdens, ir spiedienizturīgs un saglabā īpašības mitrā vidē. LBN 002-19 pielikuma 9. tabulā tā ūdens tvaika pretestības faktors μ ir 150 — tas nozīmē, ka XPS praktiski nelaiž cauri ne ūdeni, ne tvaiku.
Perimetra EPS ir īpaši zemes kontaktam paredzēts putupolistirols ar paaugstinātu blīvumu un mazāku ūdens uzsūkšanu; tas bieži ir lētāks par XPS. Parastās fasādes EPS un akmens vates plātnes zemē lietot nav ieteicams.
Pagraba griestiem materiāls ir cits: tur parasti izmanto akmens vates plātnes (nedegošas, labi der telpām ar inženierkomunikācijām) vai EPS plātnes. Konkrēto materiālu un ugunsdrošības prasības nosaka projekts.
Hidroizolācija un drenāža
Siltināšana neatrisina mitruma problēmu — tā to var pat paslēpt. Ja pagrabā ir mitras sienas, pirms siltināšanas jānoskaidro iemesls: bojāta notekūdeņu novadīšana, nepareizs reljefs ap māju, augsts gruntsūdens vai kapilārais mitrums pamatos.
- Vertikālā hidroizolācija uz pamatu ārējās virsmas — bitumena mastika vai uzkausējamie ruļļu materiāli.
- Drenāžas membrāna aizsargā izolāciju un novada ūdeni uz leju.
- Perimetra drenāža ir vajadzīga vietās ar augstu gruntsūdeni vai māla gruntī — to vērtē projektētājs.
- Lietusūdeņu novadīšana — notekas jāaizvada prom no mājas, nevis uz cokolu.
Daudzdzīvokļu mājās pamatu un cokola stāvokli novērtē tehniskā apsekošana, un tās atzinums nosaka, vai pamatiem vajag remontu vēl pirms siltināšanas.
Pagraba griestu siltināšana
Ja pagrabs ir neapkurināms, siltina pārsegumu starp pagrabu un pirmo stāvu — no apakšas, piestiprinot plātnes pie pagraba griestiem. LBN 002-19 (pielikuma 3. tabula) nosaka, ka dzīvojamās ēkas grīdai uz neapkurināmu pagrabstāvu U vērtība nedrīkst pārsniegt 0,30 W/(m²·K), bet grīdām un sienām saskarē ar grunti — 0,20 W/(m²·K).
Praktiski grūtākā daļa ir caurules, kabeļi un sijas zem griestiem: izolācija rūpīgi jāpielāgo ap tiem, un apkures un ūdens caurules pagrabā arī vēlams nosiltināt. Pagrabs pēc tam kļūst vēsāks, tāpēc ūdensvadi, kas iet gar ārsienām, jāaizsargā pret sasalšanu, un pagraba vēdināšana jāsaglabā.
Privātmājā ar grīdu uz grunts bez pagraba situācija ir cita — grīdu siltina no augšas, nojaucot veco grīdu, vai izbūvējot jaunu grīdas konstrukciju. Tas ir dārgāks un darbietilpīgāks darbs, ko parasti apvieno ar lielāku remontu.
Pamatu siltināšana privātmājai
Privātmājā pamatus parasti siltina no ārpuses — kopā ar cokolu, kā aprakstīts iepriekš. Tas aizsargā pamatus no sala cikliem un samazina termisko tiltu grīdas līmenī. Siltināšana no iekšpuses (pagraba sienas) ir iespējama, ja ārpusē rakt nevar, taču tad pamati paliek aukstajā zonā, un, ja siena ir mitra, iekšējais siltinājums var radīt kondensāta un pelējuma problēmas. Šādā gadījumā noderēs speciālista vērtējums.
Ja vienlaikus plānojat fasādes siltināšanu, cokolu loģiski darīt vienā reizē — tā mezgli būs savietoti un sastatnes vai zemes darbi nebūs jāorganizē divreiz. Par fasādes materiāliem lasiet lapā fasādes siltināšana: materiāli.
Izmaksas
Orientējoši, 2026. gada tirgus dati, ar PVN (pēc mūsu kalkulatoru iestatījumiem: ekonomiskais — standarta — premium līmenis):
Daudzdzīvokļu māja (ar ģenerāluzņēmēja izmaksām):
- Cokola siltināšana — 90–115–140 € par cokola m²
- Pagraba griestu siltināšana — 35–45–55 € par m²
Privātmāja:
- Grīdas / pamatu siltināšana — 30–50–80 € par m² (kalkulatorā rēķināts uz mājas apbūves laukumu)
Cenu būtiski ietekmē zemes darbu apjoms, pamatu stāvoklis, hidroizolācijas un drenāžas nepieciešamība, kā arī bruģa vai apmales atjaunošana pēc darbiem. Kopējās daudzdzīvokļu mājas renovācijas izmaksas skatiet lapā daudzdzīvokļu mājas siltināšanas cena. ALTUM programmā (30% primārās enerģijas ietaupījuma prasība, pieteikumi no 04.01.2027) cokola un pagraba darbus parasti iekļauj kopējā renovācijas projektā, nevis veic atsevišķi.