Koka mājas Latvijā ir ļoti izplatītas — gan vecas guļbūves un dēļu apšuvuma mājas, gan jaunākas karkasa ēkas. Tās var siltināt ļoti labi, taču koks ir dzīvs materiāls, kas uzņem un atdod mitrumu. Nepareizi izvēlēts risinājums var novest pie kondensāta, pelējuma un konstrukciju bojājumiem. Šajā lapā skaidrojam galvenos principus, no kā veidojas izmaksas un kādu atbalstu var izmantot. Tā ir vispārīga informācija — konkrētai mājai risinājumu jāizvērtē speciālistam.
Galvenais princips: mitrums un tvaika kontrole
Ziemā siltais iekštelpu gaiss satur vairāk mitruma nekā ārā, un ūdens tvaiki cenšas virzīties caur sienu uz āru. Ja tvaiks sienā atdziest līdz rasas punktam un nevar izkļūt, veidojas kondensāts. Koka konstrukcijām tas ir īpaši bīstami. Tāpēc vispārīgais noteikums ir šāds:
- Iekšpusē konstrukcijai jābūt tvaiku necaurlaidīgākai — ar tvaika izolāciju vai tvaika bremzi, kuras šuves rūpīgi noblīvētas.
- Ārpusē tai jābūt tvaiku caurlaidīgākai, lai mitrums var izžūt — ar vēja izolāciju, kas laiž cauri tvaiku, bet aiztur vēju un ūdeni.
Vecās guļbūvēs, kur iekšpusē ir dabīgs koks vai apmetums, situācija ir sarežģītāka, un bieži izvēlas tvaiku caurlaidīgus, mitrumu regulējošus materiālus. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties ar būvinženieri vai energoauditoru.
Ventilējamā fasāde koka mājām
Koka mājām no ārpuses visbiežāk izmanto ventilējamo fasādi: pie sienas stiprina karkasu, starp tā elementiem ieliek siltumizolāciju (parasti minerālvati vai kokšķiedras plātnes), virs tās — vēja izolāciju, tad atstāj gaisa spraugu un uzstāda apšuvumu, piemēram, koka dēļus. Gaisa sprauga ļauj mitrumam izžūt, un siena var „elpot“.
Apmesto fasāžu sistēmas (ETICS) uz koka pamatnes izmanto retāk, un tām nepieciešami speciāli piemēroti materiāli un rūpīga projektēšana. Putupolistirola līmēšana tieši uz koka sienas parasti nav ieteicama, jo tas ierobežo mitruma izkļūšanu.
Citas siltināšanas vietas
- Bēniņi un jumts — bieži lielākais siltuma zudumu avots un salīdzinoši vienkārši siltināms. Svarīga ir arī jumta ventilācija.
- Grīda virs pagraba vai pamatiem — vecās koka mājās grīdas bieži ir aukstas; siltinot jānodrošina, ka pazemes telpa paliek ventilēta.
- Logi un durvis — nomainot logus, svarīga ir pareiza iebūve ar hermetizāciju, lai nerastos aukstuma tilti un mitruma iekļūšana.
- Ventilācija — pēc siltināšanas māja kļūst blīvāka, un dabiskā gaisa apmaiņa samazinās. Bez pārdomātas ventilācijas var paaugstināties iekštelpu mitrums. Bieži izvēlas ventilāciju ar siltuma rekuperāciju.
No kā atkarīga cena
Konkrētas cenas eiro šeit nesaucam, jo tās atšķiras pēc mājas un tirgus situācijas. Cenu galvenokārt ietekmē:
- fasādes laukums un mājas forma — stūri, erkeri, jumta pārkares;
- esošās sienas stāvoklis — vai jāmaina bojāti baļķi, jānoņem vecais apšuvums;
- izvēlētā izolācijas biezuma un materiāla veids;
- apšuvuma materiāls un apdare;
- logu aiļu apstrāde un, ja nepieciešams, logu nomaiņa;
- sastatnes un piekļuve.
Orientējošu aprēķinu varat veikt kalkulatorā šajā lapā. Sīkāk par fasādes cenas veidošanos — lapā fasādes siltināšanas cena.
Atbalsts koka mājas siltināšanai
Koka mājām ir pieejami tie paši atbalsta veidi, kas citām privātmājām. Kompleksai atjaunošanai var izmantot ALTUM grantu līdz 5000 € ģimenēm ar bērniem (arī gaidot bērnu — precizēt noteikumos), kā arī, kā atsevišķu iespēju, ALTUM garantiju bankas aizdevumam; pēc darbiem mājai jāsasniedz vismaz C klase un apkures patēriņam jāsamazinās vismaz par 20 %. Programma darbojas kārtās, tāpēc statusu pārbaudiet altum.lv vai mans.altum.lv. Siltumsūknim vai saules paneļiem var izmantot EKII, taču tas siltināšanu nesedz. Atbalstu izmaksā pēc darbiem, tāpēc jāparedz priekšfinansējums. Pārskatu par visām iespējām atradīsiet lapā privātmājas siltināšana — valsts atbalsts.